Mēs bijām ļoti tālu no slavenā Purvīša dabas ainavām, no konkrētām līnijām un priekšmetu tēlojumiem. Mēs bijām brīvi un kreatīvi….. Kā teica māksliniece Agita, atstāsim “galvas mājās”, darbosimies tikai ar rokām un acīm, būsim kā mākoņi bez noteiktas formas, kas plūst un mainās pa debesu jumu. Un ta ari bija, acis izvēlējās, rokas paņēma… kāpēc tieši šīs krāsas, kas to lai zin… radošais lidojums varēja sākties. Krāsas pašas darīja ar mums brīnumu, mēs lējām, pludinājām, šļakstījām un pilinājām, vēl pievienojot dabas dotās dāvanas – lapas, zarus, pūkas un spalvas. Krāsu raksti veidoja gleznas… tādas neatkārtojamas un unikālas. Mēs taču katrs esam mākslinieks, to nu esam atklājuši. Milzīgs paldies māksliniecēm Agitai un Rasai par šo brīnumjauko iespēju. Izjūtas un emocijas nav tik vienkārši aprakstāmas….. liels, liels paldies!
