Lielās Dienas, pavasara Saulgriežu jeb pavasara Vienādības trešajā dienā devāmies Lielās dienas pārgājienā pa maršrutu St. Martin Schloss Graz - St. Johann Paul Kapelle.
Ievadā Virgīnija pastāstīja par Grācas vecākās baznīcas St. Martin īpašo atrašanās vietu, kas ,līdzīgi kā daudzas citas baznīcas, ir celta kādreizējās senās pirmskristiešu laika svētnīcas vietā. Tajos senajos laikos visa Plabutsch pakalnu virkne un arī pārējie Grācas apkaimes pakalni bijuši apdzīvoti, jo bijusi jāsargā pati Grāca, kas atrodas tā saucamajā "Grācas bļodā".
Pārgājienu iesākām ar kopbildi pie Kosmiskā Rata skulptūras, mutes mazgāšanu un improvizētu Lieldienu pūpolpēršanas rituālu. Tas izdevās pārsteidzoši labs, pat ar labi sajūtamu dziedniecisku efektu!
"Nopērti" un enerģijas uzlādēti devāmies ceļā cauri Sabathi ģimenes vīna dārziem, Gasthaus Orthacker virzienā uz Rudolfswarti. Šis ceļš, dažkārt it naski kalnup, ir ļoti skaists un daudzveidīgs, ieteicams arī iešanai vēlākā pavasarī, vasarā un jo sevišķi rudenī, kad to var savienot ar "Grācas mājas vīna" degustācijām.
Pēc pāris stundām intensīva "kardiotreniņa" sasniedzām Rudolfswarti, skatu torni 559m virs jūras līmeņa, kur Virgīnija atkal sniedza izsmeļošas ziņas par šīs vietas vēsturi. Jaukākais brīdis bija, kad, kāpjot augšup kalnā, pēkšņi no līdz šim apmākušās debess parādījās Saule!!!
Palielījušies ar savām raibajām Lieldienu olām, padalījušies ar krāsošanas receptēm, ķērāmies pie nākamā rituāla - mainīšanās ar olām. Izveidojām savu kolektīvo Spēka Zīmi, kas tūlīt piesaistīja garāmgājēju uzmanību , dodot lielisku iespēju tiem pastāstīt par latviskajām tradīcijām.
Sekoja "Koku meditācija"', viens no mazāk pazīstamiem latviskajiem rituāliem, kad pēc sarunas ar intuitīvi izvēlēto koku, ola kā auglības simbols ar pateicību sirdī tiek ierušināta pie koka saknēm un aplaistīta ar ūdeni.
Kulminācijā , protams, olu kaujas un Lielās dienas pikniks ar bagātīgi klātu galdu!
Slepeni priecīgi,ka nu vairs nekur nav jākāpj, devāmies no kalna lejupceļā uz St. Johann un Paul Kapelle. Pa ceļam dziedājām Saules dainas. Pēc neilga laiciņa sasniedzām galamērķi, kur mums pēkšņi pievienojās mazs Lieldienu zaķītis, austriešu puisēnu Niko personā. Tad nu šūpojāmies un ripinājām atlikušās neapēstās raibās olas no kalna lejiņā uz nebēdu!
Prieka pilnām kabatām, ar Sauli galvā un vēju sirdī /un otrādi.../, noguruši, bet enerģijas uzlādēti atgriezāmies pilsētā, kur vēl dažiem pietika spēka pacelties virs Grācas jumtiem kafiju padzert!
Šī bija neaizmirstama , prieka, krāsu,enerģijas un sirsnības pārpilna īsteni Lielā Diena! Lai top!
Lielās Dienas pārgājiens bildēs
